Priekšā stāv darbs
Nākamajā dienā mēs satikāmies ar kolēģi un viņa sievu, pastaigājāmies pa pilsētu, parunājāmies. Sīkumi par vietējo dzīvi, kurus man pastāstīja, ir iezagušies citās daļās, un noteikti turpinās to darīt. Man par nožēlu, šī diena bija svētdiena, un tas nozīmēja, ka nākamajā man jau bija jāstrādā. Es sev uzmeistaroju kādu nekādu ligzdiņu no parasta neliela galda un viesistabas krēsla. Lai izlīdzinātu augstumu, paliku apakšā spilvenu. Izvilku atvilktni, uz tās uzliku savu mīļāko pufaciņu, lai pasargātu plaukstas locītavu. Izņēmu jauniņo, kompakto klaviatūriņu Microsoft Compact Design Keyboard, lai nebūtu tālu jāstiepjas pēc portatīvā, un bezvadu logitek peli, ko biju atvedis līdzi. Klaviatūru es pasūtīju Amazonē pirms izlidošanas, un kopumā tā ir norm. Taču es galīgi neiebraucu, ka spāņiem ir savs izkārtojums. Un, lai gan latīņu burti ir turpat, augšējā rinda atšķiras no LV vai ASV izkārtojuma, kas diezgan pamatīgi traucē. Es rakstu gandrīz uz aklo, bet, kad dažreiz paskatos uz klavu, saputrojos. Jāsaka, spāņi bijuši ļoti oriģināli un pievienojuši valodai simbolus ¿¡ , ar kuriem viņiem sākas jautājumi un izsaukumi. Ērti jau, protams, uzreiz zināt, ka tavā priekšā ir jautājums, nestrīdos. Izskatās tas pēc pēdiņām, vispirms atverošā zīme, pēc tam mūsējā, parastā, aizverošā. Tajos ir iekļauta tikai tā teikuma daļa tieši ar jautājumu Ceru, ka ¿saprotami?
¡Lieliski!
Interesanti, ka klaviatūru es pasūtīju ap izlidošanas laiku, un Amazone mani baidīja, ka tā brauks veselas divas vai trīs nedēļas. Dabiski, ka tā ieradās pakomātā uzreiz, jau nākamajā dienā. Kārtējais tumšais interfeisa paterns, esmu jau noguris skaitīt. Acīmredzot Amazonē iedvesmojušies no tā, kā mājokļu rezervēšanas platformas baida ar to, ka palicis maz vietu, un drīz tev vairs nebūs kur dzīvot. Biedē viņi tāpēc, lai tu pasūtītu eksprespiegādi vai nopirktu Prime servisu. Mūs ar kaut ko tādu neapvedīsi, pat ņemot vērā to, ka spāņu Amazonam nav versijas angļu valodā, atšķirībā no vācu. Nākas izmantot Chrome paplašinājumu ar gūgl transleitu. Lai gan teikšu jums, DeepL tiešām tulko pamanāmi labāk. Kāpēc man to nācās uzzināt, un kāda nepatīkama iemesla dēļ, pastāstīšu jums vēl ne tik drīz, jo tas notika jau Žironā.
Sūkāju kafijas pupiņas
Tālāk sākās darba ikdiena, vairs ne tik izklaidējoša kā pirmā nedēļa. Tomēr man tik un tā izdevās iestarpināt šādas tādas aktivitātes savā dienas kārtībā. Katru dienu daudz staigāju pa Tūriju, gāju uz autletu ar neticamu zīmolu nelikvīda daudzveidību, kur iepirku krāsainas bikses, pret kurām jūtu vājību. Vietām man pat sanāca pavizināties ar velo darbdienās. Es aizbraucu pēc pēdējā zvana, atgriezos ar tumsu, un tur vēl pastrādāju kādu stundiņu-pusotru. Tas izrādījās vairs ne tik jautri. Pārāk grūti izbraukt no lielas pilsētas pa gaismiņu: visur kaut kādi 🚦, estakādes, 🚸, žogi, govju kūtis (c). Atkal jau, kādu laiku man sanāca celties agrum agrajā, ap astoņiem, kas man ir rekords. Diemžēl tagad es atkal esmu noslīdējis uz deviņiem-desmitiem, bet vēl taču nāks klāt stunda, kad atgriezīšos dzimtajā Latvidžā.
Starp citu, aizmirsu pateikt, ka no rīta pirms gājiena uz zinātnes muzeju es iegriezos kafejnīcā Savoiardi (kas nozīmē “dāmu pirkstiņš”) ar gigantisku sēdvietu skaitu. Uz ielas kāds desmits vai divi, iekšā vairāki desmiti, un vēl arī iebūvēta "neformāl-staila" hamburgeru ēstuve, kur vēl pārdesmit. Kafejnīcā es piefiksēju slaveno 🍰 "muerte por chocolate", tas ir "nāve no šokolādes". Protams, nevarēju nenogaršot. Torte ir šokolādes, ar šokolādes skaidiņām un šokolādes krēmu, un pārlieta ar šokolādi. Lai cik ļoti man garšotu šokolāde, pat man tā likās pārāk šokolādīga. Šokolāde, šokolāde, šokolāde. Lūk tā!
Kafija arī bija interesanta, lai arī ne krafta: latte, kur lielas glāzes dibenā bija sīrupa slānis divu pirkstu biezumā. Savos tālākajos klejojumos es mēģināju vēl visādu kafiju, un teikšu, ka Spānijā tā ir tā sev. Ja gribat padzert reāli labu, tad jebkurā lielā pilsētā ir hipsteru kafejnīcas, kur kafija ir vienkārši brīnišķīga, bet to būs ierobežots daudzums. Gaidīt, ka jums visur uztaisīs nerūgtu no izmazgāta kafijas automāta, nav vērts. Itālijā izredzes ir daudz lielākas, un arī Šveicē, visticamāk. Redziet, līdz kam esmu nonācis – vadu laifstaila trevelogu, kur sūkāju kafijas pupiņas. Kaut arī vienmēr biju mazliet kreisais un neohipijs, jutu līdzi pankiem un anarhistiem. Lūk, pie kā cilvēkus noved labklājības celšanās! Tādā garā es nonākšu pie tā, ka nopirkšu kādu elektrobaiku Scott Lumen 900 sl par 16k eiro - dārgāko sērijveida velosipēdu, kādu vien zinu.
Ieraksti savu e-pastu, lai varētu ieraudzīt manu pirkstiņu darba rezultātu